vienkarsi but

Es vienmer emu bijusi maza lauku pele ,baidiidamies no pilseetas bruga ,lauki bija manas majas... pelnu pelekas matu cirtas rotaja manu vasarraibumaino seju smalkie solisi dipinaja pa tacinu ko iestagajusi musu sencu senci .Tad es neuztraucos kad neesmu skaista neuztraucos ari par to vai mani kads ieveros vai ne, jo bija svarigakas lietas par ko domat un ko darit ,audzuvecakiem biju viens berns un bija daudz japalidz .
man nav svesi lauku darbi ,viss pierdzets un izjusts pat salainas sviedru lases ,gan saposas kajas, rokas kad siens sadura taas .Viss dzivee ir tikai vienu reizi pat pati dziviba mums dota tikai vienreiz ,mes nepiedzimsim divreiz un nejutisim neko divreiz ,ista milestiba ir tikai vienreiz ,skirsanas no cilveka kad vins aiziet nomirstot
ari vienreiz un tadel dzivojot so vienu dzivi to no9dzivot ta lai neviss citiem ir ko atcereties bet tikai pasam sev ,lai nebutu mazvertibas kompleksu lai zinatu tikai pats cilveks sev ir centies, darijis ,milejis un bijis tikai tadel vien lai ticetu labajam nevajag jau but kada apskavienos nevajag pat lai cilveki tev tic ,pat ne vienmer vajag sacit ko ja apkartejie kritizee ir tikai jabut tadam kads pats velies but ,ar to un man nav kauns atskatities pagatnee un but lauku pelei but neglitam pilenam vai arii dazreiz neratnai meitenei jo es samierinos ar to kada esmu ,es ari milu sevi un ja man butu dota iespeja piedzimt velreiz ;es rikotos tiesi tapat un butu tiesi tada kada esmu sodien,novelot visiem; Ticiet vispirms sev un saviem spekiem un nedomajiet kad cilveki jus neieveros, jo mes katrs esam raditi tikai sev un nav svarigi tie kas jus neievero ,ieveros tie kas jutis to pasu ko jutat jus